Kontrabandas cigarešu apjoms Daugavpilī veido 70.3% no kopējā tirgus, pilsētas informācijas portāls Daugavpils24.lv uzzināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību dienestā.
Daugavpilī kontrabandas cigarešu apjoms pārsniedz 70%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumu kompānijas "AC Nielsen" veiktais pētījums licinot, ka Latvijā kopumā kontrabandas cigarešu apjoms saglabājas nemainīgi augsts - sasniedzot 30,5% no kopējā tirgus apjoma. Tas nozīmē, ka faktiski katra trešā patērētā cigarete Latvijā ir ievesta kontrabandas ceļā un par to valsts nav iekasējusi ne akcīzes, ne pievienotās vērtības nodokli, kas pēc dažādām aplēsēm ir līdz pat 100 miljoniem eiro. Augstākais kontrabandas cigarešu īpatsvars ir Daugavpilī, kur tas sasniedz 70.3%, seko Kuldīga ar 50% un Krāslava ar 42.3%.
Salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, kopējais kontrabandas cigarešu apjoms valstī ir pieaudzis par 0.6%. Rīgā kontrabandas cigaretes veido 27,8% no kopējā tirgus, savukārt viszemākie rādītāji ir Dobelē - 17%, Jūrmalā - 16.4% un Cēsīs - attiecīgi 12.8%.
96.5% no kontrabandas cigaretēm valstī ir ieplūdušas no Krievijas un Baltkrievijas.
"Nemainīgi augstais kontrabandas cigarešu īpatsvars tirgū ir trauksmes signāls tam, ka valstī ir nopietnas problēmas ar ārējās robežas drošību. Latvija jau kuru gadu stabili ieņem pirmo Eiropas Savienībā pēc cigarešu kontrabandas rādītājiem un, lai arī pēdējos gados vērojamas nelielas pozitīvas tendences, situācijas uzlabojumu varētu vēlēties straujāku. Ja valstī tik vienkārši var ievest konteineri ar kontrabandas cigaretēm, kur ir garantija, ka tādā pat ceļā nevar tikt ievests konteiners ar bruņotiem "zaļajiem cilvēciņiem?" Ukrainas krīzes kontekstā satraukumu pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Rūpējoties par Baltijas reģiona drošību, visu trīs Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas pārstāv uzņēmēju intereses, jau maijā nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai ar lūgumu noteikt Eiropas Savienības ārējās drošības stiprināšanu par vienu no prioritātēm Latvijas prezidentūrai ES 2015.gada pirmajā pusē.
ES ārējās robežas problēma tika atzīta arī Lietuvas prezidentūras laikā 2013.gadā, kas ES ārējās robežas drošības jautājumu noteica kā vienu no prioritātēm un iekļāva savas prezidentūras programmā. Lietuva akcentēja ES ārējo robežu efektīvas pārvaldīšanas nepieciešamību, balstot to uz jaunākajām tehnoloģijām, kuru izmantošana nodrošina gan personu, gan preču ātrāku kustību robežkontroles punktos, gan vienlaikus uzlabo robežpārejas punktu novērošanu.
Tāpēc LTRK cer, ka arī Latvija, definējot savas ES prezidentūras prioritātes, neatstās robežas drošības jautājumu novārtā un turpinās Lietuvas uzņemto kursu ES ārējās robežas stiprināšanā.